2009. gada 27. aprīlis

Muskatrieksta brīvdienas Otepē

Patrāpījos autobusā īstajā vietā. Maria no visiem citiem 90 "ģeogrāfiem" un 1 pasniedzēju ir pilnīgi traka meiča no Kuresāres. Go vegan! Šobrīd ir ceļā uz 21 dienas ilgu gavēni. Tagad es saprotu. Patiesībā VAR pārtikt no gaismas, no saules enerģijas. Un tikai. Nolēmām, ka nākamajā vasarā es varētu doties līdzi uz Indiju un pievērsties kam pavisam citam. Jes! Maria zin visu. Oi!
Pēdējā pieturvietā pirms došanos uz "Lodesmuižu" visi iegādājās ko nu kurais- pārtiku un alk. Mēs paķērām 3 ķeseles muskatrieksta. Nu neko. Stoned. Kopā ar apelsīnu krāsainajā pasaku mežā nav nemaz peļami.
Jāsaka gan, ka es it nemaz viņus neapskaužu. Viens lauka kurss pa visiem 3 gadiem, turklāt tas pats pa Iguāniju. Sajūtas autobusā kā vidusskolas ekskursijā [welcome to university] Meitenes nepārtraukti ēd, viena bij nopirkusi 5 MC burgerus. ak vai! Puikas gan vēl griezienā un izskatās, ka vēljoprojām tripā- biologi. Bet Maria :) Un ko gan biologi šeit dara? Ne vella no bioloģijas. Redzēju gan daudz un krāsaini- i Peipusu, i lielāko A-eiropas drumlinu lauku, i meteorītu krāterus, i dzidrāko ezeru Iguānijā, i šausmīgi skaistu karjeru, i purvu un vēl miļļjons brīnumu. D-Iguānijas ceļi gan kā disnejlendas jeņķu kalniņi. Lieliski :)
Šeit ģeogrāfos piemēram 1.kursā mācās 17 studenti, lai gan valsts apmaksātas budžeta vietas ir 18. Ja gribi iestāties- vēsi! vienīgais ko tev pajautās- vai tiešām pabeigsi?
Nav viņiem ne ralliju, ne kādu citu tradīciju. Mīkstie. Un auksti, patiešām auksti ļautiņi.
Turklāt 2 reizes nomaldīties no pareizā ceļā... nu īsti Grāfi, ģeogrāfi.
Nu ko? Rallijs kā rallijs? Gan jau, ka kārtējais neaizmirstamais... jā, es jau krāmēju somu rudenim!

Nav komentāru: