šodien

vēljoprojām nepamet nostaļģija vai kā viņu tur sauc.

WWOOF Estonia/ Murese Lamb Farm

Apmēram 18km no Vīlandes uz DA var atrast iguāņus, kam pieder 2 māsas kazas (Minni un Manni), 6 kis kis mjau, 2 kuri koer- Mose un Pontu, 7 vistas un gailis, 5 stārķi un plus mīnus 700 aitas. Te gan ir neliels haoss- jau pirmajā vakarā man jāslauc kaza. Nu neko.. pamēģināju, neko daudz tur laukā no viņas nevarēju dabūt, bet gards gan tas slaukumiņš. Blakus aiz sienas gaida 5 jēri uz rīta kaušanu, to gan viņi paši nenojauš. Saimnniece Mirja pati gaļu neēd, man gan neizdevās izsprukt- jau 2.dienā tiku pie aitu mēlēm un ceptiem jēru sēkliniekiem. Saimnieks Aavo pats tos ēd gardu muti un nenoliegšu, ka garšo labi.
Tā nu 2 nedēļas iepazinu aitkopību, iemācījos tā teikt vadīt nelielu spēkratu, ar kuru aizvizināties līdz tuvējam karjeram nopelst, Pieskatīju inkubatoru, kā rezultātā 9 no 30 olām pārtapa cāļos. Bišķi paķimirējos ar vilnu. Kā izrādās no vienas vidusmēra aitas iznāk 12 cimdi. Pabijām Vīlandes folkfestā. Nu tad beidzot! Igauņu folkroka grupa NIKNS SUNS gan jau, ka pabijusi Latvijā un ievērojusi uz sētām piespraustos uzrakstus ar suņa ikonām. Tāpat arī Zviedrijas/ Senegālas kopražojums bija diezgan baudāms.
Ā, un kazas piens. Katru dienu kazas piens! Un daudz daudz zirņi, avenes, zemenes, mellenes un citi labumi.
Šeit arī sanāca aprunāties ar WWOOF Eesti dibinātājiem un radās ideja par WWOOF Latvija. Principā pamazām meklēju domubiedrus un vēl vecu lētu lauku māju, kuru iespējams apdzīvot un saimniekot.
Mēs par savējiem!
*3.augustā dodos uz Tartu
**Bildes var ZOOM IN uzklikšķini tikai.

WWOOF Estonia/ Müüsleri

Mana pirmā WWOOFošanas pieredze. Tu jau zini, kas ir WWOOF http://www.wwoof.ee/

World

Wide

Opportunities on

Organic

Farms

Personīgu interešu vadīta vajadzēja izmēģināt uz savas ādas Iguānijas piedāvātos labumus. 15 dienas. Müüsleri atrodas gandrīz pašā Iguānijas vidienē apmēram 30km uz A no Paides. Tuvākais veikals- 3km, tuvākais ezers- 13km- uz to mēs ar vietējiem puikām kaut kā nokļuvām pa pusei ar stopiem, pa pusei kājām. Tad es arī iemācījos to, ka nevajag ar plikām kājām pa sakarsušu piķi staigāt- uzreiz jau tā nenomazgāsi. Jāstrādā darbdienās nu tā no kādiem 11iem līdz 7iem vakarā, turklāt saimniece gatavo tik daudz un garšīgi, ka paliek brīžiem bail. sestdienās- līdz pusdienām, svētdienas brīvas. Ko es ieguvu? Iemācījos nomazgāties 3 minūtēs, jo vasarā šeit piedāvā aukstu dušu un silto ūdeni var dabūt apmēram reizi nedēļā. Izcepu pati savu pirmo maizi un aizliku aiz auss recepti. Tāpat arī sieru, kas gan īsti neesot siers, bet garšo kā siers un iguāņi to sauc par sõir. Saimnieki Meeli un Raivo ir negaidīti jauki un pat pēc tikai 2 nedēļu ciemošanās pāris asaras jau uz atvadām nobirst. Pāris reizes pabijām arī mežā... mellenes (mustikas) un meža zemenes (metsmaasikas) un .. vismaz 15 gadus neēstās lācenes (murakas). Eh, kas par priekiem! Biju arī timiāna, piparmētras un iisopa frizieris; sēdēju dārzā un frizēju. Pastrādāju ar cirvi un zāģi, palīdzēju šķūnim pamatus ielikt. Pabijām arī vietējā gadatirgū Paidē, he, lieliska vieta, lai iepazītu vietējos asfalta trinējus.

Laiks nu gan pazuda kā akā iekritis un prom nemaz nevilka. Palika vēl nepadarīti darbi tā teikt. Ja man būs iespēja, noteikti atgriezīšos. Pirmā WWOOF pieredze visnotaļ pozitīva.

Lai dzīvo iguāņi un SALDĒJUMS!

Hea laps!

*Dodos tālāk uz Iguānijas gandrīz pašiem dienvidiem.