2009. gada 24. februāris

24.februāris pēc likuma ir brīvs







pirmdien jāiet nav uz skolu
otrdien jāiet nav uz skolu
trešdien jāiet nav uz skolu
ceturtdien jāiet nav uz skolu
piektdien jāiet nav uz skolu
sestdien, svētdien pēc likuma ir brīvs!
Viss sākās pirmdien. jo uz skolu jāiet nav. Otrdien? Nē, otrdien arī uz skolu jāiet nav! Tātad pirmdien apciemojām grāmatu antikvariātus [iegādāju sev 1950.gadā Igaunijā izdotu fiziskās ģeogrāfijas grāmatu 5.klasei par čēēzmit krōnām; tajā arī netīšām uzgāju attēlu ar brūno lāci un sapratu ka dzīvoju lāču ielā 17] un [krievu] tirgu. Tas gan ir 17 reizes mazāks par centrāltirgu, bet toties kādas pērles var atrast- sapuvušus augļus par 3 krōnām kilogramā un humpalbodi ar visu sadzīvei nepieciešamo. Pirmo reizi bijām arī kompresorā. Sasodīts! Man likās, ka arī pēdējo. Pankūkas tik garšīgas un lētas, bet necilvēcīgi lielas. Es gan pamanījos vienīgā noēst visu plus vēl izdzert div' krūzes tēju. Lai redz kādi tie letiņi ir! Pat Džonatans, kurš vienmēr ir tikpat izsalcis kā Pekars vai Dainis, nespēja to visu iedabūt iekšā.
Tā nu pienācis bij jau vakars. Jādodās uz Erasmus Quiz. Tā ir tāda kā erudīcijas spēle reizi mēnesī, kurā var piedalīties jebkurš komandā ne vairāk kā 3. Maija beigās pirmās trīs gudrākās komandas vinnē ceļojumu apkārt pasaulei. Nu labi ne gluži ceļojumu, bet kaut ko mazliet vērtīgu. Mēs ar Petru pēc 3. raunda bijām 1.vietā, bet tad kaut kas nojuka, jo parādījās jautājumi, piemēram, par Henrija V sievu, turklāt es izgāzos uz Ķīnas garāko upi un visvairāk apdzīvoto Āfrikas valsti. Galu galā no 11.komandām palikām laikam 7.vietā. Nolēmām nākamājā spēlē ņemt 3.dalībnieku, kurš kaut cik pārzin vēsturi, sportu un politiku.
Tā nu arī šis pasākums beidzās ap 10iem vakarā un nu bij jādodās prom. Ir tāda Tallinas vecpilsētas centrā vieta ar nosaukumu Clazz. Bet sajūta kā 17 zvaigžņu viesnīcā. Tualetē balti ādas dīvāni un ziedi vāzēs un viss vienos spoguļos. Baisi. Tā nu arī šī ne visai lētā vieta bija jāpamet un jādodās uz KUKU club. Šeit jau bilde mazliet savādāka, bet arī te 1dienas vakarā tukšs, tāpēc jādodas tālāk. Nosaukumu gan neatceros (3. bilde), bet tas jau nav svarīgi. Vietējie onkuļi tur spēlēja akardeonu un tad es iedomājos, ka duetā ar Cukuriņu skanētu dikti jauki. Izskatījās gan viņi pēc somiem- puse gulēja uz letes, kundzīte tā ap 40 baltā kažokā pie letes galīgā ķitē malkoja viskiju, un tad iepazinos ar igauni nu tā ap 50 gadiem.. citēju: "esmu igaunis, bet strādāju Somijā un esmu alkoholiķis, man ir 16 gadi un mana sieviete dzīvo Valmierā".
diemžēl arī šī vieta bij jāpamet un jādodās uz iemīļoto Levi'st Valjas. Tur es iekļuvu vietējo igauņu džambu-mutes harmoniku un tukšu pudeļu performancē un galu galā mums sanāca tīri neslikts īs-koncerts. Sarunāju, ka arī turpmāk reizi mēnesī varēšu uzstāties kopā ar ... ar... savu jauno grupu (skatīt 2.attēlu). Bet arī no šīs vietas bija jādodās prom, jo pulkstens rādījā jau 4 no rīta. Tad es ieteicu iet uz XXL, kuru ļoti labi zin Toms, Zilvers, Kārlis un Oskars. Aizgājām. Un nu jau bij pulksten 7 un bij jādodās uz doma laukumu, kur notika pulcēšanās uz karoga pacelšanu (skat. 1.attēlu). Sasodīti labas sajūtas. Sarunājām ar vietējo koorporācijas biedru un viņš mūs ieveda kkādā ēkā. No 2.stāva loga laukums izskatījās dikti skaisti. Pilns ar koorporāciju cepurītēm un karogiem. Nu tā kā Latvijā, tikai viss notiek no rīta un karoga pacelšana līdz ar saullēktu. Tikām arī pie karstas tējas un igauņu himnas. Mana pirmā Igaunijas neatkarības diena Igaunijā!
Daudz laimes!!!
Pie gulēšanas tiku ap 8iem no rīta. Un atkal brīdī, kad Petrai zvanīja modinātājpulkstenis, es līdu zem segas.
Šīs dienas mērķis bij sagaidīt pulksten 7 no rīta, jo piecelties tāpat vien brīvdienā tik agri ir diezgan neiespējami.
Paldies, Igaunija, ka tu esi :)

2009. gada 22. februāris

Tatari 21b


Šodien svētdiena. Kā jau svētdiena.
Rīts ar nelielām galvas sāpēm [vakar visiem tīri labi gāja pie sirds Latvijas Balzams un Lietuvas Stumbras] un diena neliela spodrības diena.
Turpmāk katru svētdienu mans indonēziešu kaimiņš man gatavos pusdienas.
Vakarā biju īstā spoku mājā. Milzīgā vecā romānikas stila mājā blakus Wudstokai. Dzīvoklis tā kā 5 Georga dzīvokļi Rīgā tikai 5 reizes vecāks un tik iespaidīgs. Un daļēji sadauzīts vecs vecs balts māla kamīns. Tas tāpēc, ka iepriekšējais iemītnieks pirms izvākšanās bij sadauzījis visu ko var sadauzīt. igaunis starp citu. Un borščs pagatavots no krievu tirgū iegādātām mantiņām; man gan šķiet, ka tirgus kā tirgus, bet redz iebraucēji uzskata, ka tas noteikti ir tipisks krievu tirgus, jo tur var nopirkt VISU turklāt par lētām naudiņām. Nu jā par to boršču- šķīvju nebija [pieļauju, ka tas eks-iemītnieks iznīcināja arī tos] tāpēc katls galdā un karotes rokā [es tiku pie Talsos ražotās karotes ar tiem aplīšiem] - skatīt attēlu.
Kliņģeris ar rozīnēm un vīns no spoku mājas glāzēm.
Uz atvadām vēlreiz uzmetu acis mājai- izrādās kultūras piemineklis. Bet nē, viena es tur nedzīvotu ne par kādu cenu.
Tā nu lūk. Un tepat jau arī 24.februāris. Pēc likuma brīvs.

2009. gada 21. februāris

2009. gada 16. februāris

Ja lamai nogrieztu galvu, viņa būtu tīri smuka.


Manā kontā ir 1. un iespējams ka ne pēdējais ģeokačinga (vai kā viņu tur) punkts. Ja šobrīd paskatos pa logu, tad jā... varu novērot ikvienu, kas mēģina to atrast.
Manā kontā un domāju, ka ne tikai manā kontā ir brīvdienas letiņu-mežoņu stilā. un maizes zupa!
Paldies, puikas, uz brīdi varēju atgriezties dzīvē, par kādu man atkal uz kādu brīdi ir jāaizmirst.
Kārlis izrādās domā, ka Beļģijā cilvēki runā latviski. Un piedod, man ne jausmas vai tu varēsi braukt vai nevarēsi braukt kopā ar Irinu uz kaut kurieni!
Jānis prot operatīvi strādāt arī svētdienā, ja vajag, turklāt viņam vienīgajam trāpījās vienīgais vistas gabaliņš nakts kioska piedāvātajos labumos.
Oskaram ir jauns tetovējums uz pieres, bet es saku, ka nav jau tik traki. TIPISKI un paredzami.
Toms ir dzimis 8.mēnesī un pasaulē nākšanas brīdī dabūjis zibens spērienu. Likumsakarīgi. Turklāt viņš spēj vismaz 3 reizes aizmigt un atkal pieslēgties kino senasa laikā.
Un ja gribi paskatīties uz puskailu Hjū Džekmenu, tad noteikti noskaties Austrāliju uz lielā ekrāna. Es gan neiesaku velti mest naudu zemē dēļ filmas ar 4 beigām un 5 sižetiem un skaistām ainavām, bet par 25 krōnām.. kāpēc ne?
Savukārt tepat aiz stūra 7:00 pirmdienas rītā dzimst skaistas idejas. Un kāpēc gan ne?
Gan jau Riigikogu pagaidīs.

2009. gada 14. februāris

ej d****, nelieti.

Varētu teikt, ka vakar aizlidoja pirmais februāra gulbītis (u know wat ai mīn)
Pie ieejas rakstīts RockStar, pie blakus durvīm- Woodstock. Kāpēc ne?
Jeij, kārtīgs iestādījums, kārtīgi vietējie... hell yeah!
Tagad es zinu, kur vedīšu savus pirmos viesus.


Un jā, virsraksts tāpēc, ka ar beļģu akcentu tā frāze skan interesanti. [it wasn't me]

2009. gada 12. februāris




viena laba ziņa
viena ne tik laba ziņa.
Lauka kurss pa D-Igauniju notiks aprīļa beigās
Pavasara ģeorallijs.. hmm.. arī aprīļa beigās

UN KO TAGAD?

2009. gada 11. februāris