Dzīvojot šeit jau gandrīz 2 mēnešus, esmu iegājusi sliņķa rutīnā, kad agrāk par 11iem īsti nesanāk uzsākt dienu.
Gaidīju rītu, kad būs jāpamostās no kā nepatīkama.
Modinātājpulkstenis neskaitās, to tāpat es parasti izslēdzu un turpinu gulēt.
Petras rīta dušas un matu žāvēšana arī mani nespēj uzmodināt.
Džema turku ziņģes gatavojot brokastis un baudot rīta tualeti ir mazliet kaitinošas, bet ne tik skaļas, lai traucētu miegu.
Ā, bet blakus taču ir sinagoga un ebreju skola, šorīt kāds bij iedomājies skolas pagalmā padziedāt. Nezinu kā to īsti nosaukt, bet dziedāšana gan tā nebija, drīzāk klaigāšana nesaprotamā valodā. Un tā pus-dienu.Paralēli viņa rīta sludināšanai, pusstundu no vietas vissapkārt klaigāja ātrās palīdzības sirēnas.
Naisss...
Šodien nokārtoju 1.priekšmetu. Tādēļ man bij jāiet 2 dien uz teātri. Un tagad es saprotu, kas ir Kārlis. Kārlis ir mizantrops.
Vēl es šodien izdzēru pudeli alus. Bezalkoholiskā. Nē, nē, ar mani viss kārtībā ^^
Šonedēļ ēdu veģetāriski.
Sestdien agri agri kūļi vāļi ripošu uz Rīg'
Un ceru es satikt tur tevi, tevi un tevi!
Huije naht! [to katru vakaru dzird Petra]
1 komentārs:
O jā, man lazyiness ievilkusies 7 mēnešu garumā. Option - snooze
Ierakstīt komentāru