2009. gada 2. augusts

Jugla- Tartu 11:56- 17:30


8 mašīnas. Vai tas ir normāli? Standarts līdz Tartu taču ir 4.
Nu jā, ja paskatās kartē, Gaujas ir vairākas, protams, ka 1.mašīna mani aizveda uz nepareizo, turklāt pēc 1 stundas stopēšanas. Nelīdzēja ne A3 izmēra zīme "TARTU", ne plikas rokas vicināšana. Tā nu nokļuvu uz nu jau ierastās šosejas, kas ved uz Tallinu, nevis Tērbatu.
Tālāk jau mazliet veiklāk. Noķēru hipiju onkuliņu un viņš mani izveda cauri Saulkrastiem uz pareizā ceļa. Pastāvēju, pakūkoju un re! Aizvizināja līdz Sējai pilnīgā nekurienē.
4.spēkrats teica, ka līdz Raganai paķers, bet labi vien ir, ka apjautājos, vai nebrauc tālāk. Tiku līdz pat tautās gadsimtu gadsimtiem aprunātajam INciemam. Tā nu stāvot liktenīgā ciema pieturā, cerēju, ka 5.mašīna brauks tieši uz Tartu, taču te es arī sapratu, ka šodien nekādas zīmes ar norādi, kur vēlos nokļūt, nepalīdzēs. Atkal onkuliņš- brauc uz Kocēniem, taču pie Straupes viņam piezvanīja Eleonora un nu bij jāmet riņķī un jābrauc viņai pakaļ. Bet nekas, pastaigāju pa Straupes gadatirgu un noķēru vāģi, kas brauc līdz Valmierai. Uzkāpu uz Valkas apļa, bet ar to jau nepietiek. 7.vāģis aizvizināja tikai pāris jūdzes.
Bet kā jau vienmēr, lai sevi mierinātu, saku, ka stopētājs jau nekad uz ceļa nepaliek. Turpināju bezcerīgo ceļu.
Un tad nu beidzot visas laimes mātes un uguns dievi pagrieza man savu vaigu un sūtīja man Annu, kas bija ceļā no Varšavas uz Tartu ar tādu pašu mērķi kā man. Pieveda pie pašām durvīm turklāt.
Paldies, Anna!
Mitinos tagad Pepleri ielā 14, 4.stāvā, 413.istabā. Brauciet ciemos!
Tici vai nē, bet mana istabene, fui, tas ir- istabas biedrene ir Aņa no Pēterburgas.
Aloha!

Nav komentāru: